Piespiedu iespaidi

Vakar piedzīvoju piespiedu pusdienu pārtraukumu ar filmēšanas grupu ceļmalas krogā, kaut kur Ķeguma apkārtnē. Mani izsalkušie kolēģi galīgi nav izvēlīgi uz ēstuvēm.  Ar to es saskaros ik reiz, kad dodamies Latvijas apceļošanas tūrē. Protams, filmēšanas grafiks un atrašanās vieta jāņem vērā kā izvēles trūkuma pastiprinoši apstākļi. Kā vienmēr šādās reizēs sajūtos  no citas planētas, kaut cenšos būt vienkārša meitene, kas savas pretenzijas slāpē ar pašironiju un humoru, reizēm tādu diezgan pamelnu gan. Viņi jau manas dīvainības ir iepazinuši un pieņēmuši kā neatņemamu manas personības sastāvdaļu. Piekrītu, prasības man nav no zemajām. Jo īpaši, kas attiecas uz kvalitāti:)

Tātad, no ārpuses sabiedriskās ēdināšanas iestāde izskatās labāk nekā iekšienē. Iespējams siltā laikā pat var diezgan jauki ārā pasēdēt un padzert Coca Colu, vērojot garām braucošo auto satiksmi. Jau tikko ieejot šaurajās, pustumšajās telpās, nāsīs iesitas drausmīgs lētu/vecu taukvielu smārds. Vai dieniņ! Šī smaka spēj uzreiz atņemt apetīti, vismaz man. Tā arī notika. Krietnu brīdi studēju uz tāfeles sarakstīto ēdienkarti. Neko sev piemērotu nespēju saskatīt. Tiek spiests, hmm, uz provinciālo klasiku – vistas fileja, karbonāde, katupeļi frī, rasols ar desu,  cepta zivs fileja(varu saderēt, ka pangasija). Tā kā apetīte mani tāpat ir pametusi, pieklājības pēc pasūtu salātus “Mimoza”, no kuriem vēlāk izrādās visgaršīgākā bija citrona šķēlīte-rotājums, jo pārējais nebija ēdams. Mani kolēģi gan nesmādē ne panētās vistas filejas, ne karbonādēs, ne pārmarinēto vistas šašliku ar nefotogēniskiem, tumši brūnem kartupeļiem frī. Domāju, ka eļļa šajā iestādē tiek mainīta cik iespējams reti. Tā teikt, ekonomijai jābūt ekonomiskai. Toties šeit var baudīt superlētu kapučino no paciņām, tikai par nieka 25 santīmiem. Lūk, arī ar iphonu tapušais ilustratīvais materiāls.

Tagad parunāsim par interjeru. Es saku, ka tas nav mainīts kopš 1993. gada, kopš šis uzņēmums darbojas. Nu +/- 2 gadi. Te valda ne tikai taukvielu smaciņa, bet arī vissnepievilcīgākais interjers, kādu nācies redzēt kopš senseniem laikiem. Drūmas drapērijas, pustumsa, dermantīna dīvāni, pamatīgi izsēdēti un laika zoba skarti. Es jutos kā sausajā tualetē, jo zem sava dibena sajutu koka rāmi ar tukšu vidu, pārvilktu ar vaska drānai līdzīgu materiālu. Par dekorācijām vispār neizteikšos. Ziemassvētku un Jaungada rotājumi šeit rullē cauru gadu. Neiztrūkstošs dekoratīvs elements – mākslīgo ziedu kompozīcijas kaktos, apliktas ar sārtām lampiņu virtenēm.

Un ja gribas saķert pilnu izjūtu gammu, iesaku iegriezties tualetē, kas, manuprāt, ļoti daudz ko pastāsta par uzņēmuma attieksmi pret klientiem. Tajā ir ne tikai slīpie griesti pret kuriem atsist galvu, bet arī dominē jēli rozā tonis, izļurkāts, nočurāts poda vāks, pēc rūsas smaržojošs ūdentiņš, protams, tikai aukstais. Sagribēji vēl tualetes papīru vai dvieļus – ha, tas jau ir par daudz prasīts. Par bankrotu šai iestādei tāpat nav jāsatraucas, jo tā ir stāvgrūdām pilna(stabila mērķauditorija). Jo īpaši to iecienījuši vietējie policisti. Jāpiebilst, ka apkalpošana lietišķi laipna un operatīva.

Nu tā, tas arī īsumā viss. Silti iesaku šeit neiegriezties. Arī tad, ja dabiska vajadzība spiež.

P.S. Vēlos atvainoties sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam “LIDO”. Es jūs novērtēju par zemu. Jums ir visgaršīgākais kafijas deserts vaniļas mērcē un vislētākā kafija( no tām, ko iespējams dzert) ar īstu pienu! Kā arī – adekvātas cenas un tīras tualetes(vismaz dienas pirmajā pusē).