Liepāja – Nida dzīves svinētājiem

Viss sākās jau pagājušajā vasarā. Atpūšoties ar meitu Liepājā,  noskatīju viesnīcu “Promenāde” vecajā ostmalā. Uzrunāja ēkas fasāde, kurā apvienota senatne ar tagadni. Jau toreiz nolēmu, ka kādreiz šeit iegriezīšos, lai papētītu to  sīkāk – no iekšpuses. Nepagāja ne gads, kad man radās iespēja to īstenot. Mūsu ceļojuma galamērķis bija 5zvaigžņu viesnīcas izpēte, Liepājas apskate un divatne. Ko gan vēl var vēlēties 2 pieauguši cilvēki pēc nogurdinošas darba nedēļas un 2 bērnu enerģiskās sabiedrības, ja ne atslodzi ārpus mājas, neierastākā vidē.

Ieradāmies piektdienas vakarā jau pēc saules rieta. Iereģistrējāmies, ieņēmām savu 5. stāva numuriņu un raitā solī devēmies vakariņās. Viesnīcas numurs mani atstāja diezgan vienaldzīgu, jo interjers īsti nesakrita ar manu gaumi. Puķainas tapetes nav mana stihija un retro mēbeles ne tik. Turklāt stāvlampa no Cenu kluba ekvivalenta tai, kas palika mājās, kaut kā nogalēja tās 5zvaigznes, uz ko pretendē šis hotelis.

Nobraucām ar stiklotu panorāmas liftu lejā uz restorānu “Piano”, kurā patiesi spēlēja klavieres pianists. Restorānā bija pavēsi un padrūmi, smagnējas mēbeles, skops apgaismojums, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja to papildinātu sveču gaisma. Tāds cara laiku stiliņš. Tā kā mans individuālais restorānu virtuves pārbaudījums  ir Cezara salāti, nolēmu pasūtīt tos. Par lielu pārsteigumu saņēmu atteikumu. Viesmīle gana profesionāli iziet no situācijas, sakot, ka te nav parasts/ierasts piedāvājums. Ok. mazliet pabrīnos un pasūtu citus salātus, kur arī ir gan salātlapas, gan garneles, tajos man vislabāk garšo pikantā aveņu mērce. Mums piedāvā arī 3 veidu pašceptu maizi, jāpiebilst, ka ne paša pirmā svaiguma.

Desertā pasūtu melnā balzama siera kūku. Tā kā man apsāpējies kakls, jādzer karstais upeņu dzēriens un diemžēl jāatsakās no iecienītā Prosecco. Mans ceļabiedrs izvēlas aso jēra zupu un liellopa steiku. Zupa garšo ļoti labi, liellopa steiks arī labs, bet cena gan pārspīlēta. Viesmīļi šeit nav tik mīļi, lai piedāvātu piparus steikam. Pirms mums atnes ēdienus, saņemam komplimentu no šefpavāra – kūpinātu zivju krēmu ar ikriem. Kaut kāds sāļš veidojums, atzīšos – neprotu to novērtēt. Desertu atzīstam par labu esam, tāpat kā kapučīno.

Labi iestiprinājušies, dodamies uz naktsklubu Coyote Fly, kā aicināti viesi pie Elīnas un Ģirta, kas saimnieko šajā vietā. Tajā vakarā ietrāpam uz tematisko pasaules gala ballīti. Es jau galīgi neesmu naktklubu meitene, tādā vidē galīgi neiederos, bet tā kā noskaņojums pietiekami rotaļīgs, mēģinu būt atvērta citādajam un paņemt no tā, ko varu sev, piemēram – jaunus iespaidus. Malkoju savu karsto upeņu- balzāma dzērienu un vēroju publiku. Uz letes dejojošās daiļavas simbolizē labo/ļauno, elli/debesis. Zārka vāks uz letes šķiet diezgan kolorīts aksesuārs, kā  atgādinājums, par to, ka visi esam laicīgi un svinēsim dzīvī šeit un tagad. Tie dūmi, kas intensīvi tiek palaisti, laikam atmosfēras radīšanai, galīgi neļauj dabūt nevienu jēdzīgu fotouzņēmumu no šī pasākuma. Viss kā pa miglu. Atrodamies paradīzes pusē – pieļauju, ka tā nav nejaušība. Izdodas pasākumu nedaudz pavērot arī no VIP ložas.

No pasaules gala ballītes atvadījāmies laicīgi un devāmies baudīt divatni uz Promenādes hoteli. Nākamajā rīta pamostoties, no blakus apartamentiem skanējā bērnu klaigas un raudas. Nu kas tas ir, ka viesnīcās nav padomāts par tādu svarīgu lietu kā skaņas izolācija?! Mēs dodamies 300 km prom no mājām, lai pabaudītu īpašu atmosfēru un intimitāti, bet rīts sākas ar bērnu balsīm aiz sienas. Nav godīgi!

Brokastis šajā viesnīcā diezgan bagātīgas, tas ļauj uz brīdi noticēt, ka esam 5zvaigžņu viesnīcā. Tikai jocīgi, ka uz visu to brokastotāju baru ir tikai 1 kafijas automāts, pie kura kafijas mīļotājiem solidāri jāpastāv rindā un jāapbruņojas ar pacietību. Toties kafija garšo tiešām labi.

Pēc brokastīm pametam viesnīcu, jo mums padomā paklaiņot pa Liepāju un vēlāk papusdienot ar Ģirtu un Elīnu. Vēl neliela fotosesijas viesnīcas foajē, kas man patīk vislabāk. Ļoti smukas gleznas pie sienām. Foajē vienlaikus kalpo kā gleznu galerija. Ir iespēja iegādāties arī Latvijā ražotu ECO kosmētiku. Tas labi.

Pie pašas viesnīcas -vecajā ostmalā -  rosību rada daiļamatniecības tirdziņš. Pilsētas centrs ļaužu pilns, škiet visi izgājuši ielās. Izmetam līkumu pa centru un dodamies pie Vecā Kapteiņa pusdienās.  Par aperitīvu kalpo ļoti garšīgs rozā vīns. Saulīt spīd, tāpēc sēžam ārā- gaumīgā pagalmiņā. Mūsu pieaugušo četrotni izklaidē divgadīgais Gustavs, ar savam vecumam raksturīgām izdarībām – vēlmi aizlaisties vai vismaz paklupt un sasisties. Rozā vīns manas domas un pašsajūtu noskaņo uz ļoti pozitīvas nots. Ģirta ierosinājums doties tālāk uz Lietuvu nevis atpakaļ uz Rīgu, man šķiet kaut kas izcili ģeniāls!  Sacīts darīts – nākamais galapunkts Nida – Kuršu kāpas apskate un vietējās viesmīlības ievērtēšana. Elīna un Ģirts arī dodas uz Lietuvu, apciemot draugus.

Lasot ēdienkarti “Vecajā Kapteinī”, pārņem dejavu. Tas tāpēc, ka vairums ēdienu piedāvājumā dublējas ar Promenādes restorāna “Piano” piedāvājumu, kaut arī kāda anonīma komentētāja apgalvo, ka ēdienkarti izstrādājuši dažādi pavāri.  Izvēlos uz oglēm grilētas tīģergarneles ar saulē kaltētu tomātu risotto. Lieliska izvēle! Mans dzīvesbiedrs ļauj sevi pierunāt uz vietējo jaunieviesto firmas ēdienu – Liepājas menciņi. Kas tas ir, baudiet paši – kūpināta menca ar kartupeļiem podiņā. Vērtējums – ļoti labi.

Iespējams rozā vīns paspilgtināja krāsas, bet man šī vieta likās ļoti jauka gan atmosfēras, gan ēdienkārtes dēļ.  Visiem iesaku šeit iegriesties, kad sanāk apmeklēt Liepāju. Desertu nolēmām baudīt pa ceļam uz Lietuvu, ceļmalas restorānā “Nīcava”  ļoti fotogēniskā vietā.  “Nīcavā” izvēlējos ceptu saldējumu.

      

Saules nogurdināta, ceļu līdz Klaipēdai mašīnā nogulēju. Pamodos uz pārcēlāja, kas mūs vizināja pāri upei uz Nidu. Ieradāmies tur pievakarē un dabūjām pavisam neitrālu standarta numuru kādā no minicentra viesnīcām. Vakarā izgājām ielās, mēģinot atrast atmosfērīgu vietiņu, kur pasēdēt. Visforšākā vieta izrādījās Chili pica tās atrašanās vietas dēļ – uz mola pie jahtu ostas. Uz glauniem restorāniem un kafejnīcām te nav ko sacerēties. Nidā viss ir tā - pa vienkāršo. Viesmīle labprātāk runā krieviski nekā angliski. Vakars paliek vēss, saulei norietot. Labi ka mani silda XXL izmēra sintētiska materiāla virsjaka. Tādā var ārā čillot līdz rītam.

Nākamo rītu sākam ar pieticīgām brokastīm viesnīcas restorānā. Pēc maltītes dodamies skrituļot. Es izdomāju nosaukumu- mēs esam riteņgājēji. Un nav saprotams, pa kuru ietves pusi mums pārvietoties, jo neesam ne riteņbraucēji, ne kājāmgājēji. Nidā neviens neskrituļo, varbūt tāpēc, ka ietves ir noklātas ar bruģīti, kaut gludu, bet tomēr pa tādu skrituļot nav viegli. Brīžiem pārkāpjam satiksmes noteikumus un skrituļojam pa ielas braucamo daļu, jo mašīnu maz.

Nidā ir ļoti silta, saulaina diena. Līcī peldas gulbji. Jūra mierīga. Tepat netālu var redzēt Kuršu kāpas fragmentu. Tāds miers.  Aizbraucam arī uz pludmali un Kuršu kāpu. Tā bija lieliska doma - doties uz Nidu. Vēlreiz paldies Ģirtam par spožo ideju

Esam sarunājuši randiņu Klaipēdas golfa klubā ar Ģirtu un Elīnu. Pēcpusdienā pametam Nidu un pārceļamies atpakaļ uz Klaipēdu. Arī tur pilsētas centrā satiksmes ierobežojumi maratona dēļ.  Braucam ārpus pilsētas uz golfa klubu, ko Ģirts un Elīna iemīļojuši kā labu vietu gan sportiskām aktivitātēm, gan gastronomiskam baudījumam. Vieta tiešām pasakaini skaista. Var sēdēt uz milzu terases ar nepārskatāmiem koši zaļiem pakalniem pie kājām. Lieliski! Šeit es beidzot izvēlos savus mīļos Cēzara salātus. No 10 ballēm piešķiru tiem 7.

Mans vīrietis ir sajūsmā(vai tuvu tam) par jēra steiku. Arī es pagaršoju un konstatēju, ka nav tās dīvainās jēra gaļai raksturīgās garšas. Bet vienalga, tas nemaina manu nevēlēšanos ēst gaļu. Man ir pašai savs gaļas ēdienu degustators

                                         

Pēc tik jaukas pasēdēšanas mērojams garais mājupceļš. Vēl iebraucam Liepājā “Pastnieka mājā” apēst kaut ko saldu. Izvēlos cukuru uzņemt ar šokolādes kūku. Tā ir skaisti noformēta un garšo kā mājās cepta. Atceros Lisabonu, kur ēdu garšīgāko šokolādes kūku pasaulē. Šī, protams, tai blakus nobāl. Man šķiet, ka šokolādes kūkai ir vairāk jāgaršo pēc šokolādes nekā pēc putukrējuma un biskvīta, bet iespējams es maldos.