Fazenda Bazārs -pusdienlaika pārtraukumā

Kādu laiku šaubījos, vai vispār rakstīt par šo vietu. Gribas jau to labo vairāk. Tomēr, tomēr… Es nesaprotu īsti, kāpēc citiem tur tā patīk?  Man šīs vietas apmeklējums sagādāja vilšanos. Un man ir kaut tikai viens, bet tomēr liecinieks.

Kaut kur pa ausu galam biju saklausījusies/izlasījusi labas atsauksmes par šo vietu. Tā kā man sanāk apgrozīties šajā Lāčplēšielas  rajonā darba darīšanās, nolēmu tur beidzot  papusdienot. Manam pavadonim gan tā nebija pirmā reize, bet tā kā viņš pats ierosināja, ar prieku piekritu.

Iegāju restorāna iekštelpās viena. Mums tur bija norunāta tikšanās. Mani sagaidīja pilnīgi vienaldzīga viesmīle aiz letes, ar paviršu sveiki vai labdien. Sejā nepakustējās ne vaibsts, ne mazākā smaida atblāzma. Nu neko, galu galā neesmu te pastāvīgs klients, kas atstāj dāsnas dzeramnaudas. Izeju cauri visām telpām un patstāvīgi izvēlos, pie kura galda sēdēšu. Pēc laika man pasniedz ēdienkārti vai drīzāk kopā saspraustu brošūriņu. Un tad par mani neliekas ne zinis vispār vairs. Esmu paspējusi izstudēt ēdienkarti no A līdz Z. Nogarlaikojusies zvanu savam draugam, kas izrādās sēž ārā un gaida mani tur. Kad restorānā ienāk viņš, arī viņam tiek izsniegta brošūriņa. Tā nu mēs tur sēžam pilnīgā pamestībā kādu laiku. Sāku jau  apsvērt iespēju raidīt kādas skaļas zīmes, lai pievērstu viesmīles uzmanību. Viņa izskatās pēc pasaulē aizņemtākā cilvēka.

Apmeklētāji šeit ierodas visu laiku. Šķiet aizņemti gandrīz visi galdiņi. Nodomāju pie sevis – tas tāpēc, ka te ir izcila virtuve. Beidzot viesmīle ir gatava pieņemt pasūtījumu arī no mums. Es izvēlos spinātu pastu ar sparģeļiem un lasi vīna mērcē. Mans biedrs savukārt – Cēzara salātus ar garnelēm un pīli ar grilētiem dārzeņiem. Un tad seko pats nepatīkamākais pārsteigums. Mana pasta ir cieta, un pavārs ir neprātīgi iemīlējies. Šķiet sāls trauciņš pasprucis konkrēti vaļā. Manam biedram Cēzara salāti ir pārkaisīti ar NEparmezāna tipa sieru. Un pīļu tēvs ir nodzīvojies garu, notikumiem bagātu mūžu un aizgājis bojā aiz vecuma, pirms nonācis restorānā uz šķīvja. Riktīgi sīksts miesās.

Kaut kādas impulsīvas ziņkāres vadīta tomēr riskēju un pasūtu vēl desertā auksto marcipāna kūku un kapučino. Kūka bija ļoti laba, tiešām auksta un garda, tikai man nepatika tie  divi tumšie mati uz šķīvja, kurus es toleranti- neuzkrītoši paspēju nopūst. Kapučino garšoja pēc kanēļa,  ar ko bija bagātīgi apkaisīts.

Par labo tagad. Man patika šķīvji, sulas glāzes un kā ēdiens “uz aci” izskatās -  kā noformēts. Kas vēl? Grāmatas uz palodzēm, ko palasīt, īsinot laiku. Vēl man patika dažas interjera detaļas – iekārtie puķu podi un balti krāsotā dēļu grīda – romantiska lauku mājas atmosfēra.

 Diemžēl noslēguma WC apmeklējums atkal jau pārliecināja, ka šeit vairs neatgriezīšos. Mīļie draugi, šī nebija mana vieta. Starp mums neradās ķīmija, bet tik pat labi pastāv iespēja, ka tā radīsies Jums. Lai izdodas!