Tallinas baltās naktis. Un dienas.

Pēdējā laikā pārņem tāda silta sajūta, it kā Tallina būtu manas otrās mājas.  Ja vidēji 2 reizes mēnesī turp dodamies kā darba, tā izklaides sakarā, tad šī sajūta pārņem ar katru reizi spēcīgāk. Ko tur liegties – es mīlu šo pilsētu. Starp igauņiem ir tā mierīgāk. Ne velti viņus apceļ par lēnīgumu. Ir tāds teiciens – lēnāk brauksi, tālāk tiksi – to var pilnībā attiecināt uz mūsu Ziemeļu kaimiņiem. Tāpat kā -nestreb karstu! Un – steidzies lēnām!

Šis mans/mūsu pēdējais Tallinas un Igaunijas apmeklējums kopumā bija īpaši grezns. Bija iespēja padzīvot pāris dienas vienā no Tallinas 30-stāvīgajiem  dvīņu torņiem – 5zvaigžņu iesnīcā Swiss0tel Tallinn. Bauda tādiem interjera estētiem kā man. Un vēl skats pa logu no 19.stāva uz līci,  ostu un lieliem, baltiem kuģiem saviļņoja mani absolūti.

Labsajūta jau sākās viesnīcas recepcijā, kur meitene, kas todien strādāja, bija ļoti laipna un radās sajūta par personīgu ieinteresētību, lai es tiktu numurā pēc iespējas ātrāk, vēl pirms check in laika. Ja check in  oficiāli sākas no 14.00, tad es jau 10.30 veldzējos pēc garā ceļa dušā. Tā nu sanāca, ka mans ceļabiedrs uzvalkā pameta mani turpat viesnīcas foaje ar visu bagāžu:)

Jau atverot numura durvis, konstatēju, ka es ar interjera izstrādātāju esam uz viena viļņa. Balts + brūns un tieši 2 spilgtas dizaina detaļas, nu kas var būt labāks par to!? Acis nenogurst no krāsām un faktūras dažādības. Un ja visu to vēl papildina kafijas automāts, no kura var izspiest labumu jebkurā sev vēlamā diennakts laikā – nu tad laba jušanās garantēta 24/7. Gulta bija ļoti ērta, apgaismojums izdeāls. Vēl viens prieka avots – SPA centrs 11. stāvā, ar iespēju dienu sākt ar peldi brīnišķīgā baseinā un pasēdēšanu tvaika pirtī. Vispār nav kur piesieties. Tā bieži negadās. Šī viesnīca tiešām godam pelnījusi savas 5 zvaigznes. Pat orhidejas viesnīcas gaiteņos bija īstas(!)

Vienīgais, par ko nevaru spriest, ir viesnīcas restorāns, jo visas ēdienreizes baudījām ārpus viesnīcas. Tallina ir brīnišķīga ar to, ka ir visai plašas izvēles iespējas, kur ieturēt maltīti - tā brīža noskaņojumam piemērotā atmosfērā.

Tagad vairāk par brīvā laika pavadīšanas iespējām. Tā kā mums šis brauciens tikai daļēji bija darījumu brauciens( uz mani attiecās tikai izklaide), tad mums bija gana daudz laika atpūtai – kā aktīvai, tā pasīvai. Uz Tallinu var droši līdzi ņemt skrituļslidas, jo tur ir lielisks sunset bulvāris virzienā no centra uz Piritu, pa kuru skrituļot uz nebēdu. Vēl ir iespēja paspēlēt tenisu 15 minušū braucienā no viesnīcas, ko arī darījām. Vismaz centāmies atņem viens otra serves. Un jo nemākulīgāk to darījām, jo jautrāks tas viss pašiem likās. Noteikti var aizbraukt uz piepilsētas akmeņaino vai arī smilšaino pludmali , palaiskoties saulē un nopeldēties. Tas ir tik ļoti tuvu un tik visiem pieejams!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ko darīt vakarā Tallinā? O, jā -te siltajā sezonā acis ņirb no āra kafejnīcu daudzuma. Restorāni, bāri, krogi, lokāli vecpilsētā ir viens pie otra un katram sava āra terase. Arī brīvdabas priekšnesumi rātslaukumā uz lielās skatuves nebeidz sākties. Sajūta tāda, ka esam ietrāpījuši pilsētas svētkos. Bet nē – ir tikai daudz tūristu un dzīves svinētāju, kam attiecīgi tiek piedāvāta daudzveidīga kultūras/izklaides programa.  Ceturtdienas vakars diez ko neatpalika no piektdienas vakara, ļaužu daudzuma un pasākumu intensitātes ziņā. Mēs izbaudījām gan suši ēstuves Silk , gan smalkā gala restorāda Karl Friedrich (pašā vecpilsētas sirdī – rātslaukumā) atmosfēru un virtuvi.

Suši gardēžiem Silk būs ļoti pa prātam. Ekvivalents Rīgā varētu būt Kabuki, tikai pašmāju suši izmēros atpaliek. Savukārt Mārtiņa Rītiņa faniem varētu patikt  Karl Friedrich. Man peronīgi tuvāks bija Silk interjers, bet par Karl Friedrich virtuves līmeni šaubu nav. Es  ēdu zivju zupu, kas garšoja kā bērnībā – gatavota svaigā gaisā pie Burtnieku ezera. Veģetārie pildītie cukini bija ļoti gardi, bet nekas īpaši nepārsteidza ne garšas, ne snieguma ziņā. Toties šokolādes kūka pārspēja pati sevi   To atcerosties, man dikti gribas atgriezsties un atkārtot to vēlreiz. Ja godīgi jāsaka, kas man nepatika vai traucēja šajā glaunajā restorānā – tas bija interjers. Mākslīgie ziedi, spoguļi apzeltītos rāmjos un viss tāds cikucakains mani atvēsina. Skandināvu sirmgalvji, kas omulīgi čaloja pie blakus galdiņiem, noteikti ir citās domās. Dīvaini, ka tik smalkā restorānā, tualete ir tik ļoti nekāda. Tur gan par greznību un cakām bija piemirsts. Un vispār šķiet šī restorāna greznība tikusi radīta jau tālajos 90-tajos. Taču tie ir nieki, jo gardie ēdieni noklusina  piekasīgumu. Pacelsim glāzes par nezūdošām, klasiskām vērtībām!

 

 

 

 

 

 

 

Pēc 2 dienu izklaides Tallinā, tālāk devāmies uz Igaunijas izglītības un zinātnes citadeli – Tartu.  Biju patīkami iespaidota. Par to vairāk nākamajā bloga ierakstā.