Atrast savu Ņujorku

Man tomēr izdevās atrast Savu Ņujorku, to par kuru biju sasapņojusies, romantisko – filmās redzēto. Viena no manām mīļākajām vietām Manhetenā šodien nejauši tika atkāta, nākot no restorāna Perry street.  Ņujorkas klusais centrs – šaurās, senatnīgās 3-4 stāvu mājas ar kāpnītēm. Atmosfērīgas kafejnīcas, vintāžas un amatnieku veikaliņi, mazas frizētavas un galerijas, retro auto saloni. Daudz koku un svaigāks gaiss. Salīdzinoši tukšas ielas. Tā vien likās, ka tūlīt uz kāda stūra saskriešos ar Keriju Bredšovu. Kristaps savukārt visu laiku lūkojas pēc supermodelēm – Žizeles vai Naomi Esmu pārliecināta, ka šajā rajonā mitinās intelektuāļi un estēti, gudri un pārticīgi ļaudis. Pat kaķis, kas lūkojās uz mani no pirmā stāva loga, izskatījās inteliģents.

Vakar bijām ciemos pie latviešu puiša Jāņa, kas NY strādā par dizaineri. Ļoti interesanti uzzināt, kā var integrēties šajā vidē, ar kādām grūtībām un īpatnībām jāsastopas. Izrādās uz salas mīt  60 000 miljonāri, protams, ir arī nezināms skaits miljardieru. Konkurence darba tirgū skarba. Iespēja izīrēt pieklājīgu dzīvokli Manhetenā ir ārkārtīgi sarežģīti. Jānis mitinās 60 stāvu īres namā – Silver towers. Un iespēju izīrēt šeit nelielu studio tipa dzīvoklīti viņam prasījis lielas pūles un līdzekļus. Ir jāpierāda savi ienākumi, tiem, protams, jābūt pastāvīgiem un augstiem, jāsamaksā īre pus gadu uz priekšu(citur pat gadu), ir jābūt kredītvēsturei ASV. Manhetena ir ļoti iekārojama vieta dzīvošanai, bet vietas uz salas ir tik, cik tās ir. Tāpēc tikt pie mājokļa vai vismaz smuka īres dzīvokļa ir pa kabatai tikai visai turīgiem ļaudīm. Jāņa īres nams gan vairāk atgādina viesnīcu. Pirmā stāvā ir recepcija, kur jāpiesakās, pie kā iet ciemos. Durvis atver šveicars. Katrā stāvā ir vismaz 20 dzīvokļi. Viss spīd un laistās. Stikls, marmora plāksnes, neitrālas krāsas, kondicionēts gaiss. 7. stāvā ir koplietošanas terase, kuru izmantojām vakarīgai pasēdēšanai siltajā vējā, malkojot dzērienus un veroties uz izgaismotajiem debesskrājiem. Uz terasi jāiet cauri aktīvās atpūtas centram ar trenažieru zāli un peldbaseinu. Jā, var arī dzīvot tā, bet tas ir kā atgādinājums ik brīdi, ka tu te esi viesis. Un šis viesmīlības serviss maksā bargu naudu.

Mani savukārt totāli savaldzināja Perry street omulība. Tur gan varētu rast māju sajūtu. Tās ir divas pilnīgi dažādas Ņujorkas. Man tuvāka tā vecā, nost no cementa džungļiem un gaudojošām sirēnām. Man prieks, ka sastapos ar  abām šīm Ņujorkas sejām. Šovakar vēl jāuzbrauc Empire State building un jāpalūkojas uz Ņujorku no augšas, lai rīt agri no rīta mierīgu sirdi var lidot tālāk uz Sanfrancisko.

Mans jet lag ir pārgājis. Jūtos lieliski. Viss patīk. Ņujorka ir lieliska iepirkšanās pilsēta. Ja būtu iespēja, labprāt šeit reizi gadā atgrieztos, lai izskraidītu veikalus un ieturētu maltītes 2 lieliskos restorānos, par kuriem pastāstīšu nākamājā bloga ierakstā.