Slikta pieredze – AeroSvit

Kijeva – Ņujorka

Es pat nezinu ar ko sākt. Mans sašutums ir sasniedzis kulmināciju. Rakstu šo, sēžot Ukrainian Airlines AeroSvit lidaparātā. Tikko izsalkumu nācās remdēt ar bēdīga paskata, nebaudāmām pusdienām. Kaut kāda nezināmas izcelsmes asakaina zivtele ar dīvainu sarkanīgu mērci un laikam kartupeļu biezeni(neuzdrīkstējos pagaršot). Piedevās – trauciņš ar pilnībā dehidrētiem gurķiem. Desertā ķīmiska konfete. Labu apetīti!
Pa salonu pārvietojas sadrūmušas, nesmaidīgas stjuartes. Iedala katram pasažierim prasīto, bez jebkādas laipnības atblāzmas sejā vai balsī. Pilnīgi emocināli frigidas būtnes. Kiborgi. Uz kāda pasažiera jautājumu neatbild vispār, aizgriežas un aiziet.
Vēlējos saldākam miegam iedzert vīnu. Man tika pasniegts supersalds un silts baltvīns, kādu nebija nācies garšot kopš skolas laikiem. Mums nav drosmes kaut ko pajautāt bargajām kundzēm. Pat par atsevišķu samaksu šeit nav iespējams iegādāties kādu baudāmāku kārumu vai dzērienu. Nav tāda piedāvājuma vispār. Un vēl jālido 10 stundas! Esmu situācijas ķīlniece.
Lidmašīnā ir vai nu auksts, vai nu karsts. Tādu normālu – viduvēju temperatūru šiem laikam grūti noregulēt. Cerams, ka nesaķersim iesnas un stīvu sprandu.
Lidmašīnā netiek piedāvāta nekāda izklaidējoša rakstura lasāmviela, nerunājot par tādu ekstru kā filmu skatīšanos, ko mans ceļabiedrs bija piesolījis.
Visa šī Ukrainas kultūršoka epopeja jau sākās lidostā, kur mums nācās sabūt kādas 5 stundas. Lūdzu, mīļie cilvēki, izvēlieties kādu citu tranzītlidostu, tikai ne Kijevu. Netīrāku un garlaicīgāku lidostu nebija nācies vēl redzēt. Pārskatīšanās pēc iegāju vīriešu tualetē. Visādā ziņā tas bija jautri, jo nākot ārā jutāmies abpusēji pārsteigti, saskrienoties ar tualetes apmeklētājiem – vīriešiem. Es vēl centos vienam kungam norādīt, ka tā ir dāmu tualete (kaut tajā, kā pamanīju, bija pisuāri) Tā kā naktī gulētas nieka 3 stundas, tad šādu pārskatīšanos es sev piedodu.
Tualetes antisanitārie apstākļi pārspēj mūsu lielveikalu tualetes, kas salīdzinoši šķiet supermodernas un sterilas. Un tualetes papīrs vairāk atgādina smilšpapīru.
Kad līdz mūsu izlidošanai bija palikušas 2 stundas, balss skaļrunī aicināja doties uz geitu. Izejot drošības kontroli, mēs nonākam nelielā telpā, kur nav nekā, tikai krēsli. Tātad, 2 stundas bez tualetes apmeklējuma, bez laika īsināšanas iespējām kafejnīcā vai veikalā. Arī krēsli šeit ne tuvu nav tik daudz, lai visiem pietiktu vietas. Sēdi kaut uz grīdas un blenz griestos. Labi, ka mana twitterbiedrene man sadeva grāmatas līdzi. Lidostā paspēju izlasīt jau divas.
Man tikai rodas jautājums, vai ukraiņiem ir kāda sajēga, kas ir klientu serviss? Ko nozīmē apmierināts klients un kādā veidā viņam šīs patīkamās sajūtas nodrošināt?Un kā gūt pašam prieku un gadarījumu no tā? Es pati tūlīt atbildēšu – viņiem tā ir diezgan tumša bilde. Ja reiz viņiem ir tādas ambīcijas piedāvāt transatlantiskos reisus, vai ir tik neiespējami nodrošināt klientiem atbilstošas ērtības, kvalitāti, izklaides un atpūtas iespējas!? Un rādīt laipnākas sejas – vai tas ir par daudz prasīts?
Salīdzinoši mūsu AirBaltic ir wow! Tiešām augsta klase. Neskatoties uz to, ka neuzsauc pusdienas. Ziniet, es labāk priecājos par iespēju pati sev tās uzsaukt, bet dabūt vismaz kaut ko baudāmu. Tā arī 10 stundas pagāja mokās. NY lidostā no manis maz kas bija palicis pāri. Baiss atkritiens atpakaļ laikā -šī vārda sliktākajā nozīmē. Nepiedodami zems līmenis visā. Uzmanieties no šīs lidsabiedrības.