Kritušo eņģeļu pilsēta

Pēc Sanfrancisko aukstā un mākoņainā laika, Losandželosā atgriežamies mīlīgā siltā un saulainā vasarā. Aptuveni 1 stunda gaisā paskrien ļoti ātri. Mūsu viesnīca atrodas pavisam netālu no lidostas. Tas ir rajons, kur baltos cilvēkus ielās nemana, vienīgie, kas parādās, ir no viesnīcām. Tāds īstens meksikāņu -melnādaino rajons. Lai nokļūtu centrā, ko nosacīti varētu uzskatīt par Holivudas bulvāri un Holivudu kā tādu, jābrauc pusstundu ar taksi, ņemot vērā, ka tur neviens nevelkas uz 50 km/h

Sākotnējais plāns doties uz Holivudu ar sabiedrisko transportu ātri izgāzās. Nobraucam pāris pieturas un izkāpjam, lai kādā viesnīcā izsauktu taksometru. Nokļūt galamērķī neskaitāmas reizes pārsēžoties, tas nav tā vērts. Ar sabiedrisko transportu LA pārvietojas ne tas jaukākais kontingents. Tā ka iesaku tomēr izmantot taksometra pakalpojumus. Tie nav nemaz tik dārgi, toties drošāki un ātrāki. Bet pats prātīgākais ir pašam noīrēt auto, ko arī nākamajā dienā izdaram. Losandzelosa man atgādina milzīga Enguri. Zemā apbūve, milzīgs skaits privātmāju un nav centra, ja neskaita vienu augstceltņu finanšu centru, kurā nekas cits, izņemot finanšu tirgu, nenotiek. Un attālumi ir iespaidīgi.

Pirmajā vakarā izstaigājām Holivudas bulvāri. Izņemot slavenību zvaigznes, kas rotā ietvi, nekas cits neliecina par to, ka esam īpašā vietā. Dīvaini likās, ka šajā vietā koncentrējas tāds daudzums ķīniešu lētā gala suvenīrbožu un kaut kādi dīvaini fetišistu veļas veikali, kuru piedāvājumā visādas seksa rotaļlietas, fliteru stringi un spilgti rozā lateksa krūšturi. Es īsti neatkodu, kas tas par specifisku piedāvājumu tik lielā koncenrācijā – vai tur ir kāds stāsts apakšā vai vienkārši just for fun.

Vakara noslēgumā, pēc veselīgām vakariņām( organiskā pārtika šajā pilsētā ir ļoti modē) kādā no Holivudas bulvāra krogiem, devāmies apraudzīt slaveno Kodak theatre, kurā notiek zelta vīriņu dalīšanas ceremonijas. Ļāvos pierunāt sevi arī uz vienu flmu ” Zookeeper”, no kuras redzēju tikai beigu titrus, jo pārējo nogulēju. Gulēšana tur gan ērta. Un konsatēju, ka visos kinoteātros smaržo vienādi. Popkorns dominē pār visām citām smaržām. Pati Kodak theatre ēka nu ļoti jau grezna.

Nākamajā dienā jau ar savu auto devāmies izpētīt Losandželosu sīkāk. Sākām ar Beverlihilzu. Tomēr nostaļģija pēc skolas laiku slavenā seriāla. Iegriezāmies arī Melrouzpleisā, kurā todien bija izkārtojies tirdziņš, ar plašu pašaudzētu augļu, dārzeņu piedāvājumu, un ne tikai. Bija pat stends, kas piedāvāja Baltijas dzintaru. Šis ir viens liels privātmāju rajons, ar kafejnīcām, mazām galerijām, interjera saloniem un butique tipa veikaliem. Ļoti glīta un sakopta vide. Izīrēt māju šeit maksā tik pat, cik Mežaparkā. Tikai mājas tur tādas mazas un zemas.

Uzbraucām arī augšā kalnos. Fascinējošs skats, kā mājas saceltas it kā viena virs otras ļoti slīpajās un stāvajās nogāzēs. Pa ceļu neviens ar kājām nepārvietojas, jo tur nav ietves kā tādas. Ceļi ļoti līkumoti un šauri.

Ar Melrouzpleizas tirdziņā sapirktajām zemenēm mielodamies, nolemjam, ka gana esam redzējuši un laiks doties uz pludmali. Tuvākā vieta ir stundas braucienā no Holivudas. Saucas Laguna Beach. Un tā mēs pa plato autostrādi nesamies uz pludmali, lai atklātu sev Klusā okeāna pievilcību, kas tiešām neliek vilties.To sajūtu, skaistumu un smaržu grūti ietērpt vārdos.

Pēdējā dienā, ko pavadam Losandželosā, man ir tas gods pievienoties Latvijas valdības un uzņēmēju delegācijai un paviesotes Warner Brothers kinopilsētā. Mums tiek piedāvāta VIP ekskursija pa filmēšanas paviljonu labirintiem, mākslīgi radīto pilsētas ainavu, kas paredzēta ārskatu filmēšanai – vairāki kvartāli, ar centrālo laukumu vidū. Tur ir pat neliels fragments no Ņujorkas Centrālparka, kurā, atkarībā no vajadzīgā gadalaika, tiek mainītas kokiem lapas. Un ja ļoti nepieciešams, radīts arī sniegs. Protams, mūsdienās to visu pārliecinošāku padara datorgrafika.

Pēdējo vakaru Losanželosā pavadam relaksētā mierā kādā restorānā geju un lezbiešu bulvārī, uz ko norāda saldie viendzimuma pāri, kas pa šo bulvāri pārvietojas un slavenie daudzkrāsainie karogi , plīvojam līdzās Amerikas. Kamēr baudam vakariņas, mūsu restorānā iesperas 2 zēni koši sarkanās kleitās. Vienam galvā blonda parūka. Abiem augstpapēžu kurpes, kurās viņi ne pārāk pārliecinoši prot iet. Diezgan uzjaurinošs skats. Tā viņi tur draiskojas.

Mans kopiespaids par Losandželosu – viens liels miests bez centra. Zemā apbūve manai acij nešķiet pievilcīga. Es tiešām brīnos, kāpēc visas tās zvaigznes un zvaigznītes tādā daudzumā koncentrājas tieši šeit. Kaut kā nerodas sajūta, ka tieši šeit viss notiek, ka šeit valda pasaules kino industrija. Varbūt tāpēc, ka ielas, izņemot Holivudas bulvāri, ir tik tukšas. Visi noslēpušies savās villās. Klimats gan jauks – ne pārāk karsts, ne auksts. Mūžīgie +25