Pokaiņu mežs. Brīnumanās parādības.

Jau kādu laiku  brieda vēlme doties iepazīties ar Pokaiņu mežu, kur, kā runā viedi ļaudis, esot novērojamas dažādas neparastas parādības dabā. Pēdējo  gadu laikā mani ar vien vairāk vilina atrašanās dabā. Jūtu sevī aicinājumu saplūst ar to, lai smeltos spēkus un attīrītos no negācijām, stresiem, trokšņiem, piesārņotā gaisa un sazin vēl kā. Tā nu saulainā un siltā svētdiena likās kā radīta pastaigai pa mežu un šīs īpašās vietas sīkākai izpētei.

Plašākai informācijas ieguvei, izvēlējāmies pastaigu pa mežu gida pavadībā. Precīzāk gan būtu teikt – vadībā, jo kundze labākajos gados, vārdā – Asja,  izrādījās ne vien ļoti zinoša un daudzpusīga, bet arī apveltīta ar izcilu organizātores un barvedes talantu. Viņai pretoties bija diezgan neiespējami, vieglāk piekrist nekā nepiekrist. Mums pievienojās vēl viena ģimene 3 cilvēku sastāvā – korpulents, smēķējošs ģimenes galva – tētis Vladimirs, gara un slaida – mamma Vita un izstīdzējis pusaudzis- dēls Aigars. Pateicoties šai kompānijai, gida pakalpojumi sanāca uz pusi lētāki.  Auto iebraukšana Pokaiņu mežā – Ls 1  plus biļete Ls 1.40, gida pakaplojumi  Ls 12. Mūsu gadījumā Ls 6

Gide Asja, kurai šis darbs ir vairāk sirdslieta- brīvdienu hobijs, jau no paša pirmā apskates objekta – Mātes akmens – atstāja visnotaļ atraktīvas un hiperaktīvas kundzes iespaidu. Uzrunāja mūs visus familiāri uz  ‘Tu’, iemācījās visu vārdus no galvas. Vienīgi Vitu konstanti sauca par Ritu. Savukārt, es laika gaitā tiku pie jaunas iesaukas – ‘Čūskulēns’, kas tika arī zinātniski pamatots. Kaut kas par ķīniešu – gudrības un skaistuma simboliem.

Tātad, sekoja izvērsts stāstījums par Mātes akmens izcelsmi un senlatviešu simboliem. Ja godīgi, pārāk necentos tajā iebraukt. Tad Asja mūs visus aicināja paglāstīt akmeni un teica priekšā, kādām jābūt sajūtām mūsu plaukstās. Tie, kas neko nejuta, neuzdrīkstējās atzīties. Es jutu, jo ticībā ir spēks. Tika norādītas zīmes un attēli, kas  jāsaskata uz virsmas, sānu daļā, profilā. Sajutos kā skolas ekskursijā ar izglītojošu ievirzi. No manis tika prasītas atbildes uz āķīgiem jautājumiem – apmēram šādi :”Bērni, ko Jums atgādina šis simbols? Sauli? Jā, pareizi!”

Tālāk Asja mūs ieveda dziļāk mežā, kur par īpašu apskates objektu izvēlēts pavisam neliels ūdens pleķītis – mazāks par dīķi,  kas vairāk atgādināja lielu, dziļu peļķi. Ūdens tajā izskatījās brūns, sekls, piebiris pilns ar koku lapām. Un  nu Asja mūs visus pēc kārtas “iesvētīja” ar šīs ūdenskrātuves (sauksim to tā)  brīnumaino ūdeni, kas ir dzidrs un jonizēts, un ar dziednieciskām īpašībām apveltīts. Man iepatikās piespēlēt Asjas šovam. Asja zināja par mums iespējams vairāk, kā mēs paši par sevi. Vladimiram tika konstatētēta kāda iekšķīga kaite – kuņģa čūla, arī aizkuņģa dziedzera apdraudējums. Paskatoties uz šī kunga aizrautīgo smēķēšanu un korpulento viduli, es ne to vien konstatētu. Neatceros gan, ko viņa konstatēja mammai Vitai, bet dēls ēdot pārāk daudz čipšus un dzerot to vella dziru – Colu. Tāpēc tās pinnes uz sejas tik daudz.

Ar mana dzīvesbiedra vainas konstatāciju gan Asja nošāva pilnīgi greizi – potītes izmežģījumu ar sekām. Tas gan ir tieši tas, kas nekad dzīvē nav piedzīvots. No manis viņa izvilināja atzīšanos kafijas lietošanas atkarībā. No tā man tika konstatēts pazemināts asinspiediens( sen nav mērīts, tā ka -neņemos spriest). Nu nekas, es spēlēju līdzi un ļauju Asjai sajusties mazliet ezotēriķei – dziedniecei- pareģei. Priecājos, ka man nelika dziednieciskos nolūkos dzert to brūno lapūdeni. Iztiku tikai ar sejas un skausta apslapināšanu.

Asja ved mūs tālāk pa meža takām , norādot uz visādām dabas anomālijām , skaņu efektiem, īpašām vietām, kur kaut kas ar mums notiek, kā iespaidā ,mainās sejas krāsa, pirksti kļūst kā sardeles, ausīs džinkst, tirpst, pamīšus jājūtas smagi vai viegli. Nabaga Vitai visu laiku tiek piedēvēts pārdabisks bālums, kas par laimi ir pārejošs. Mēs gan nekādas izmaiņas Vitas sejas krāsā nesaskatām. Nu neesam arī nekādi speciālisti šajā jomā. Asja mūs cienā ar baraviku kātiem, kas garšo pēc zaļem lazdu riekstiem. Liek ēst briesmīgi sīvas ogas- tas sirdij par labu nākšot. Un mundrumam uzkost kaut kādas meža mētras(aizmiru nosaukumu). Un elpas svaigumam palaizīt sveķus( jak! tie gan bija pretīgi)  “Liks, ko darīs!”, noteica Kristaps. Nejauši pārfrāzētais teiciens kļuva par šī pasākuma saukli.

Aplūkojam vēl pāris dižakmeņus, kam atilstoši piemērots kāds aizkustinošs stāsts vai tautas dziesma. Asja piedevām ir apveltīta ar vokālām dotībām un izmanto iespēju tās nodemonstrēt mums,  uzdziedot situācijai atbilstošu dziesmu. Viņai mikrafonu nevajag, jo mežā ir atklājusi, kur ir vislabākā akustika. Asja novada arī tādu kā rituālu laulību ceremoniju gan mums, gan otrai ģimenei, par altāri izmantojot Līgavas akmeni. Liek mums bučoties un vienai ģimenei fotogrāfēt otru šajā tik īpašajā mirklī. Un, protams, mēs pat neuzdrīkstamies paust savu gribu, jo Asjā gadu gaitā ir savākta liela daļa Pokaiņu meža enerģētiskā  starojuma. Ekskursijas laikā viņa ir mūsu Meža Māte.

Ko es varu apgalvot no savas Pokaiņu pieredzes – šeit ir spēcīgs enerģētskais starojums. To es sajutu, atrodoties Zikurāta virsotnē, kur nostājoties stabilā pozā, mani kādi neredzami spēki grieza uz riņķi, neatkarīgi no manas gribas. Pēc Pokaiņu meža apmeklējuma, nākamajā dienā sāpēja galva, kas ar mani notiek samērā reti. Šķiet, ka šī vieta man ir par stipru. Sajūta tāda, it kā no tiem dižakmeņiem būtu uzņēmusi radiaktīvo starojumu. Dabā sastopamās anomālijas, tādas kā – uz akmeņiem augoši koki vai lapu koka sakņu savīšānās ar skuju koka saknēm un cieša kopā augšana, vai arī koki, kuriem ir kopīgas saknes, bet 6-9 stumbri – tas viss ir neparasti. Akmeņu krāvumi, kas regulāri atkārtojas  un veido mūsdienās nesaprotamu nozīmi. Ja šeit sendienās būtu saimniekojusi Blēras ragana,  to visu varētu vieglāk izskaidrot. Tomēr joprojām patiesība ir tur ārā. Šo vietu iecienījuši apmeklēt smagi, nedziedināmi slimi cilvēki. Šeit viņi uzņemot sev tik nepieciešamo enerģiju un daudzi pat pēc tam veiksmīgi atveseļojoties. Nezinu, cik tur patiesības, bet ja tā ir, tad Pokaiņu mežs ir īsts dārgums.

Varu rekomendēt – aizbrauciet paši nedēļas nogalē, uzmeklējiet gidi Asju – par garlaicību nebūs jāsūdzas. 4 stundas paskries vēja spārniem.  Daudz jaunu iespaidu un dabas brīnumu ik uz soļa. Turklāt svaigs gaiss un fiziska slodze kājām. Vienīgi jāņem vērā šīs vietas specīgais enerģētiskais starojums.  Tā ir vieta, kur mijiedarbojas kosmosa un zemes enerģijas. Zinātniskais skaidrojums ir zemes garozas lūzums tieši tajā vietā. Bet par to sīkāk var izlasīt zinātnieku publikācijās.