Sveiki! Ilgi briedu, līdz beidzot nobriedu turpināt rakstīt- iespējams jēdzīgāko, ko es protu darīt. Mana Īpašā Cilvēka mudināta nenoliedzami. Vakar dzirdēju īstos vārdus īstajā brīdī.
Pa šo nerakstišanas laiku esmu pārdzīvojusi 30gadnieku minikrīzi- tādu pamatīgu privātās dzīves inventarizāciju. Tagad dzīvei ir cits temps un enerģiju apmaiņa. Ļoti labprātīgi pavelkos tam līdzi. Tagad beidzot apjēdzu, cik labi un viegli ir būt godīgam pašam pret sevi. Un riskēt tiešām ir vērts, pieņemot, ka dzīvojam vienreiz. Un būtu stulbi nodzīvot tā pliekani un remdeni..
Un vēl viens iemesls – janajā telefonā kā reiz pietrūkst mana bloga ikoniņas. Ar twitter un facebook virtuālajām mājām tomēr ir pa šauru. Te ir/būs mana virtuāli vismājīgākā vieta. Visi laipni lūgti ciemos!
